Brendmīlers ir pretrunā ar Šneideru par "kļūdainām" padomēm

Kardināls Brandmīlers ir pretrunā ar bīskapa Šneidera tēzi, ka padomēs ir pieļautas kļūdas, kuras vēlāk bija jālabo.

Attiecībā uz Konstances padomi (1415–1418), kas atzina ķecerību, ka padome atrodas virs pāvesta (samierināšanās rezultātā), Brendmīlers teica Sandro Magisteram (13. jūlijā), ka asambleja, kas izdod šos dekrētus, nav leģitīma Ekumeniskā padome, jo viņi atzina antipāvestu Jāni XXIII (+1419).

Tikai otrā šīs padomes daļa, kurā Martins V tika pasludināts par likumīgu pāvestu, tiek uzskatīta par kanonisku. Martins V apstiprināja visus samierināšanas dokumentus, izņemot tos, kas attiecas uz samierināšanās jautājumiem.

Attiecībā uz Florences padomi (1439–1445) Brandmīlers atzīst, ka tas definējis, ka derīgai priesteru ordinācijai ir nepieciešams nodot biroja instrumentus (kaltu un patentu) un ka Pijs XII 1947. gadā noteica, ka tas nākotnē vairs nebūs nepieciešams, paziņojot, ka sakramenta jautājums ir tikai roku uzlikšana un ordinācijas lūgšana.

Brendmīlers mēģina izkļūt no šīs pretrunas, sakot, ka Florences padome nenodarbojas ar priesteru ordinēšanas doktrīnu, bet "tikai" regulē liturģisko rituālu – it kā doktrīna un rituāli būtu divas lietas, kas ir neatkarīgas viena no otras, un doktrīna nav sastādīta no liturģijas.

#newsMuuqjbthbe