Veiksmi! Francisks atkal sacenšas ar katoļu emuāru autoriem
Viņš piesauca tos, kuri "sēj šķelšanos un neuzticēšanos tiešsaistē", saucot tos par "sludinātājiem", kuri, izmantojot jaunos saziņas līdzekļus, "var traucēt kopienām". "Kopiena", kuru visvairāk satrauc katoļu ticības sludināšana, ir Franciska Vatikāns.
Francisks identificēja šos emuāru autorus kā tos, kuri uzstāj, ka viņi ir “kā viņi paši to sauc - patiesības nesēji un “patiesības sargātāji””. Citiem vārdiem sakot, Francisks neuztraucas par neskaitāmajām modernisma tīmekļa vietnēm, "kuras ar savu ļaunumu nomāc patiesību" (Romiešu 1:18). Kas vainas "patiesības ievērošanai"?
Runas laikā Francisks augšāmcēla seno antikatoliskās propagandas arsenālu, sakot, ka katoļu emuāru autori "stingri apstiprina, ka patiesā kristietība ir tā, kurai viņi pieturas". Katrs kristietis patiešām ir aicināts ticēt, nevis šaubīties. Pēc Jēkaba 1:6 domām, šaubītājs "nedrīkst gaidīt, ka saņems kaut ko no paša Kunga".
Vecais Francisks, kurš ir iestrēdzis laicīgajās sešdesmito gadu reformās, galvenokārt apsūdz jaunos un pārliecinātos katoļus par "identificēšanos ar noteiktām pagātnes formām" - it kā "pagātne" vai "tagadne" būtu patiesības kritēriji.
Francisks uzskata, ka „ir kārdinājums noslēgties dažās iepriekšējās tradīcijās iegūtajās pārliecībās”. Ar spītīgu pārliecību viņš turpina sliktā veidā izmantot tādus terminus kā "noteiktība" un "tradīcija". Tas daļēji ir saistīts ar viņa slikto teoloģisko apmācību kas notika 1960. gados, un no tās izrietošo nezināšanu par svētajiem rakstiem, kas māca "stingri stāvēt un stingri turēties pie tradīcijām” (2 Th 2:15) un atturēties no ticīgajiem, kuri nedzīvo pēc saņemtās tradīcijas (2 Th 3:6).
Neizbēgami Francisks arī apsūdzēja šos "jaunos sludinātājus" par "stingrību" un "lēnprātības un paklausības" trūkumu. Paklausība? Vai tas nebija Francisks, kurš aicināja jauniešus Riodežaneiro: "¡Hagan lío!" ("Radiet jucekli!").
#newsLbfpwntgba
