Svētdarītas lai ir ciešanas! Mīlētas lai ir ciešanas! Slavētas lai ir ciešanas!
209
Apustulis parāda mums tos ceļus, pa kuriem ejot var iemācīties ciest un apskaidrot dvēseli: “spe gaudentes“ - “esiet priecīgi cerībā“, “in tribulatione patientes“ - “pacietīgi bēdās“, “orationi instantes“ - “pastāvīgi lūgšanā“.
210
Gandarīšana ir taka, kas ved uz Dzīvi. 211. Caur gandarīšanu pazemības “bedrē“ ieroc savus pārkāpumus, nolaidību un vājības. Lai tavs ierocis ir grēku nožēla. Arī dārznieks zem augļu koka aprok nokritušos, tārpu saēstos un sapuvušos augļus, sadedzina sausās lapas, nokaltušos zarus, lai tā mēslotu zemi, jo vēlāk visi šie puvekļi un pelni kļūs par augsni, kas baros koka saknes.
211
Pārvērt savu grēkā krišanu par kāpnēm, kas ved no nāves uz dzīvi!
212
Tas Kristus, kuru tu redzi, nav Jēzus. Tev skatienam pavēries pavisam ikdienišķs tēls, tāds, kādu tavas neskaidrās acis spēj uztvert… Attīries. Izgaismo savu skatienu ar pazemību un nožēlu. Tad tev nebūs jāpiedzīvo Mīlestības tīrās gaismas trūkums. Tu iegūsi pilnīgu redzējumu un patiešām ieraudzīsi Viņu - Jēzū Kristu.
213
Kristus cieta, lai izpildītu leva gribu… Bet tu, kas vēlies izpildīt Dieva svēto gribu, sekojot Mācītāja pēdās, - vai tu sūdzēsies, savā ceļā sastopoties ar ciešanām?
214
Pasaki savai miesai: dodu priekšroku turēt tevi verdzībā nekā pašam būt tavam vergam.
215
Kāpēc cilvēki izjūt tādas bailes no gandarīšanas? ja tas, ko viņi dara, vēlēdamies izpatikt sabiedrībai, tiktu darīts ar citu nodomu, - Dieva dēļ, cik svēti gan būtu daudzi no viņiem!
216
Tu raudi? Nekautrējies! Raudi! jā, vīrieši ari raud, būdami vienatnē un Dieva priekšā. Ķēniņš Dāvids saka: '~r asarām nakti es slacinu savu gultu.“
Ar šīm asarām, karstām un vīrišķīgām, tu varēsi attīrīt savu pagātni un apgarot savu pašreizējo dzīvi.
217
Es gribu, lai tu, dzīvodams uz zemes, būtu laimīgs. Bet tu tāds nebūsi, ja neatbrīvosies no bailēm ciešanu priekšā. jo, kamēr esam “ceļinieki“, tieši ciešanās pastāv laime.
218
Cik brīnišķīgi ir atdot savu dzīvi Mūžīgās Dzīves dēļ!
219
Ja tu redzi, ka fiziskās vai garīgās ciešanas šķīsta tevi, tad cildini tās.
220
“Lai Dievs dod jums veselību!“ Vai tev jau nesāk dergties šis vēlējums, ar kuru nabagi parasti pateicas par saņemtajām žēlastības dāvanām? It kā veselība būtu pats galvenais!
221
Ja mēs būsim līdz galam patiesi savā brīvprātīgā gandarīšanā, tad Kristus mums dāvās žēlastību ar prieku uzņemt pārbaudījumus, kurus Viņš mums sūtīs.
222
Lai par taviem vājuma brīžiem, kad griba nav spējusi uzveikt iegribas, liecina tavi gandarīšanas labie darbi.
223
Cik gan mazvērtīga izrādās gandarīšana bez pastāvīgas pašaizliedzības!
224
Tu baidies no gandarīšanas - gandarīšanas, kas tev palīdzēs iegūt mūžīgo dzīvi? Bet kā tu raugies uz to, ka cilvēki, gribēdami saglabāt savu nabaga dzīvību virs zemes, pakļauj sevi asiņainu ķirurģisku operāciju mokām?
225
Tavs lielākais ienaidnieks esi tu pats.
226
Izturies pret savu miesu ar žēlsirdību, taču ne ar lielāku kā to, ko izrāda ienaidniekam.
227
Kāpēc tu esi tik piekāpīgs savai miesai, ja zini, ka tā ir tavs ienaidnieks, kas velk tevi lejā un ne/auj saskatīt Dieva godību?
228
“Novēlu jums veiksmīgu dienu,“ kāds teica mums atvadoties. Tad viens no mūsu vidus, lēnprātīgs un jauks cilvēks, piebilda: “Cik ierobežots novēlējums!“
229
Cik patīkamas ar Tevi, Jēzu, ir sāpes un cik spoža ir tumsa!
230
Tu pārdzīvo ciešanas? Bet Viņa sirds nav mazāka par tavējo vai manējo. Ja tev ir jācieš, tad tā pienākas.
231
Stingrais gavēnis ir labs līdzeklis gandarīšanai Dieva priekšā. Mūsdienās, nevēlēdamies sevi apgrūtināt, mēs bieži par to aizmirstam. Nenāks par Jaunu, ja tu ar sava garīgā tēva svētību tos regulāri ieturēsi.
232
Kas tev liek pievērsties gandarīšanai? Pati gandarīšana, vēlme attīrīties, lūgums, pateicība Dievam - viss, kas palīdz doties uz priekšu gan tev un man, gan mūsu ģimenēm, gan mūsu tēvzemei, gan Baznīcai.
233
Izpildi tikai to gandarījumu, kuru tev ir atjāvis tavs garīgais tēvs.
234
Mēs padarām ciešanas cēlākas, ja savā garīgajā mājoklī pienācīgu vietu esam ierādījuši grēku izpirkšanai.
lv.escrivaworks.org/book/1/_c7